Vērtības |
Imanta Ziedoņa dzīve un darbi izceļ šādas vērtības: Izcilība, Degsme, Sūtība, Stāja, Veiksme, Savpatība.
Meklējot un cildinot apbalvojuma ieguvējus, tiks vērtēts viņu padarītais un personības šo vērtību kontekstā.
Un domāju: zemē mūs apraks. Tā būs. Kā milzīgā, lielā traukā. Bet cikiem no mums, Kad apraks mūs, Paliks bārdas laukā? — Nākotnei būs savs spriedums, Savs domāšanas veids - Var būt, ka nākotne smiesies Par to, ko šodien sveic. /I.Ziedonis/ | Ceļš ir tik ļoti vienkāršs. Ceļš ir tik vienkāršs kā rēbuss. Ceļš ir tik smaržīgs kā jūlijs. Un dubļains kā marts. Finiša nav un nebūs. Finiša nav un nebūs. Finiša nav un nebūs. Ir tikai starts. — Un starp mieru un nemieru Ir tikai viens starta šāviens, Tikai viens vārds. - sāc- — Neiespējami aptvert bezgalību Laikā un telpā. Svarīgi saprast dzīvotgribu Savā īsajā elpā. /I.Ziedonis/ |
Un tagad zemi, tikai zemi es mācos. Viņas trūdus un viņas praulus. Es gribu zināt, kur koki dabū Stiprus mugurkaulus. — Pacel ābolu Akmeni paņem Viss stāsta Par tēvu zemi. Es pārstāvu savus rudzus Un sauli lūdzos Pasaules tautu rudzos. /I.Ziedonis/ | Dod skaisti staigāt. Dod skaistu gaitu - nezagties, nelavīties. Lai viņi redz, kā mēs ejam, lai viņi arī grib. |
Kaut manai zvaigznei skaidas nepiedzimtu! — To katrs nevar. Kas netic, tas nevar! — Iecerēt - tas ir tā: Bulta visu laiku domā, Ka viņa ir tas pats, kas mērķis. Tad šāvējs var aizmiegt acis, Palaist stiegru - Un bulta trāpīs vidū Nekļūdīgi. — Un tik, cik pats es ticu ļoti, Tik tēva dubļi - sidraboti. /I.Ziedonis/ | Viņi nemet ēnu. Viņi turpinās, kad neturpinās. Vēl neatradušies, jau pazūd. Vēl nebeigušies, jau sākas. Papēdis garām pirkstgaliem un pūka-vējam. Iestūmienā viņi aizķeras, bet aizķērušies- top zibenīgi. Ar kristālu viņi runā kā māls, bet ar mālu - kā kristāli. Sahārā vņi sasala, bet Sibīrijā viņi nodedzināja sniegu. Skriedami katrs uz savu pusi, kādā dīvainā kārtā viņi satiekas zenītā. /I.Ziedonis/ |
